|
ChronoPay rīkojas kā norēķinu pakalpojumu sniedzējs Nīderlandē un visā ES attiecībā uz precēm un pakalpojumiem (saturu).
Preces Tirgotājiem, kas izmanto ChronoPay IMPS pakalpojumus, lai pārdotu taustāmas preces, būs nepieciešama īpaša programmatūra. ChronoPay nolūks ir piedāvāt šo programmatūru tirgotājiem par iepriekšnoteiktu maksu. ChronoPay pakalpojumi, ciktāl tie attiecas uz taustāmu preču pārdošanu, aprobežojas ar maksājumu darījumu, ko tam nosūta tirgotāji, izmantojot īpašu tā programmatūru, pārsūtīšanu – vai nu tiešsaistes režīmā, vai arī visus kopā pēc noteikta laikposma ("pakete") – pieņēmējam tirgotāja vārdā un pārskaitīšanai uz tirgotāja kontu. Pieņēmējs pēc tam pārskaita pieprasītos līdzekļus tieši tirgotājam. ChronoPay iekasē savu apstrādes pakalpojumu komisiju no tirgotāja, regulāri izrakstot par tiem rēķinu.
Saturs Īpaša programmatūra nepieciešama arī interneta pakalpojumu un/vai satura pārdošanai, izmantojot ChronoPay IMPS pakalpojumus. ChronoPay šo programmatūru nodrošina par iepriekšnoteiktu maksu. ChronoPay iekasē visus tiešsaistes maksājumus un pirms līdzekļu izmaksāšanas tirgotājiem atskaita no iekasēto maksājumu summas savas darījumu apstrādes komisijas. ChronoPay pakalpojumi, ciktāl tie attiecas uz pakalpojumu un/vai satura pārdošanu, sastāv no maksājumu darījumu, ko tam nosūta tirgotāji, pārsūtīšanas tiešsaistes režīmā ar savas īpašās programmatūras palīdzību pieņēmējam tirgotāja vārdā pārskaitīšanai uz ChronoPay kontu. Pēc tam pieņēmējs pārskaitīs pieprasītos līdzekļus tieši uz ChronoPay bankas kontu. ChronoPay pārskaitīs līdzekļus (no tiem atskaitot apstrādes komisijas) tirgotājam.
Banku pārraudzību reglamentē 1992. gada likums "Par kredītsistēmas pārraudzību". Attiecībā uz līdzekļiem, ko ChronoPay saņem no kredītkaršu sabiedrībām, jāņem vērā šādi apstākļi. Saskaņā ar 1992. gada likuma "Par kredītsistēmas pārraudzību" (the Act on the Supervision of the Credit System 1992, "ASCS 1992") 82. pantu fiziskajām un juridiskajām personām ir aizliegts, pildot savus amata pienākumus vai īstenojot savu uzņēmējdarbību, ierosināt, saņemt vai turēt pēc pieprasījuma vai pēc paziņojuma atmaksājamus iedzīvotāju līdzekļus. Šajā ziņā ir arī aizliegts rīkoties kā starpniekam, lai ierosinātu vai saņemtu no iedzīvotājiem šādus pēc pieprasījuma vai pēc atbilstoša paziņojuma atmaksājamus līdzekļus.
ChronoPay darbību, saņemot līdzekļus no kredītkaršu sabiedrībām un pārsūtot šādus līdzekļus tirgotājiem, var uzskatīt (tikai un vienīgi) par līdzekļu pārsūtīšanu tālāk, balstoties uz (izpildot) trešo pušu starpā noslēgtu tirdzniecības līgumu, un tos nevar uzskatīt par minētajiem atmaksājamiem līdzekļiem. Tādēļ ChronoPay nesaņem atmaksājamus līdzekļus no trešajām pusēm, kas nozīmē, ka uz ChronoPay (citādi) ASCS 1992 nebūtu attiecināms.
ASCS 1992 noteikumu pārkāpšanu uzskata par ekonomiska rakstura pārkāpumu, kas nozīmē, ka – paralēli administratīvām sankcijām, ko var piemērot Nīderlandes Centrālā banka, – apsūdzība var tikt izvirzīta arī kriminālprocesuālā kārtā.
Ieskaita summa, ko ChronoPay atskaita no tirgotājam izmaksājamās summas, ir komisija par šim tirgotājam sniegtajiem pakalpojumiem. Par šādu ieskaitu tirgotājam un ChronoPay jāpanāk vienošanās. Tas ir paredzēts līgumā (tā nosacījumos), kas tiks noslēgts ar tirgotāju.
Regulatora uzliktās saistības (IT likumdošana)
Papildus likumdošanai, kas sākotnēji sastādīta fiziskajai pasaulei (tradicionālie darījumi), arvien pieaug to tiesību aktu skaits, kas īpaši paredzēti tiešsaistes videi. ChronoPay nolūks ir ievērot jebkurus un visus šādus tiesību aktus, ieskaitot Nīderlandes Distances līgumu likumā ("Wet inzake overeenkomsten op afstand") un Eiropas Elektroniskās komercijas direktīvā norādītos. Šie noteikumi ietver, piemēram, informācijas prasības un pienākumus attiecībā uz vispārējiem darījumu noteikumiem. Šīs informācijas prasības var, piemēram, tieši pārtulkot prasībās, kam ChronoPay interneta vietnei ir jāatbilst. Informācija, kas savlaicīgi jāsniedz pirms jebkāda distances (pirkuma) līguma noslēgšanas, ietver, piemēram, ChronoPay identitāti, produkta/pakalpojumu raksturojumu, maksājumu metodi utt.
Distances līgumu likumā ir ietvertas patērētāju aizsardzības normas, tiem noslēdzot distances līgumu. Tā kā ChronoPay ar patērētājiem līgumus neslēdz, Distances līgumu likums, stingri ņemot, uz ChronoPay neattiecas. Distances līgumu likums var attiekties uz atvērto normu interpretāciju, kā norādīts Eiropas Elektroniskās komercijas direktīvā. Elektroniskās komercijas direktīva neaprobežojas ar saziņu un darījumiem ar patērētājiem, bet principā attiecas uz visu veidu e-uzņēmējdarbības attiecībām. E-komercijas direktīva, domājams, Nīderlandes likumdošanā tiks transponēta 2003. gadā.
ChronoPay apkopo tirgotāja patērētāju personas datus. Šie personas dati ietver vārdu un adreses informāciju, e-pasta adresi, kredītkaršu numurus, informāciju par iegādātajām precēm un saturu utt. Personas datu apkopošanu Personas datu aizsardzības likuma ("Wet Bescherming Persoonsgegevens") ietvaros uzskata par personas datu apstrādi. Lai likumīgi apkopotu un apstrādātu personas datus saskaņā ar šo likumu, ir jāizpilda vairākas prasības. Piemēram, nedrīkst veikt turpmāku personas datu apstrādi, kas neatbilst mērķiem, kādiem tie sākotnēji apkopoti. Tas nozīmē, ka ChronoPay nedrīkst turpmāk izmantot no tirgotājiem saņemtos personas datus. Tātad ChronoPay, apstrādājot personas datus, veiks atbilstošus pasākumus, lai izvairītos no šīs atbildības.
Nīderlandes Elektronisko parakstu likums var būt nozīmīgs arī ChronoPay uzņēmējdarbībai. Viens no Nīderlandes Elektronisko parakstu likuma mērķiem ir elektronisko parakstu izmantošanas atvieglošana un to juridiskās atzīšanas reglamentēšana. Nīderlandes Elektronisko parakstu likums paredz, ka elektroniskajam parakstam ir tādas pašas juridiskās sekas kā ierastajam pašrocīgajam parakstam uz papīra nesēja, ja vien autentizācijas metode ir pietiekami uzticama un ņem vērā mērķus, kādiem attiecīgos elektroniskos datus izmanto, kā arī visus citus apstākļus. |